2020. gada aprīlī, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Dažādības veicināšana” aktivitāti “Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu”, biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) 2 sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu 2020. gada aprīlī saņēma 90 klienti, no kuriem 19 patstāvīgi dzīvo ārpus Patvēruma meklētāju centra (PMC), Muceniekos. Klientu vidū bija 22 sievietes, 35 vīrieši un 33 bērni, no kuriem 22 ir skolēni.
Aprīlī lielā mērā aizvadīts, turpinot strādāt valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas režīmā, kas noteikta Koronavīrusa COVID-19 izplatības dēļ. Īpaša uzmanība no sociālo darbinieku un sociālo mentoru puses tika pievērsta ģimenēm ar bērniem – skolēniem, kuri turpina mācības attālināti.
LSK klientu vidū ir 22 skolēni, no kuriem viens ir uzsācis sagatavošanās mācības Ropažu novada sākumskolas programmā. Skolēni mācās, sākot no 2. līdz pat 11. klasei. Pārsvarā skolēni no PMC mācās Rīgas 93. vidusskolā, savukārt tie, kas patstāvīgi dzīvo ārpus PMC, mācās mazākumtautību skolās.
Vislielākais izaicinājums saistībā ar attālināto mācīšanos skolēniem ir latviešu valoda, īpaši patvēruma meklētāju bērniem. Lielākoties skolēni nav spējīgi patstāvīgi apgūt uzdoto mācību vielu, kas kavē mājasdarbu izpildi latviešu valodas barjeras un interneta lietošanas zemo prasmju dēļ. Diemžēl arī bērnu vecāki nav spējīgi palīdzēt savām atvasēm zemo prasmju un valodas barjeras dēļ. Līdz ar to, lai sekmētu skolēnu mācību procesu, notiek intensīva LSK sociālo darbinieku un sociālo mentoru sadarbība ar skolotājiem, klases audzinātājiem, skolu vadību un ģimenēm.
Sociālie mentori regulāri palīdz bērniem izprast uzdoto mācību vielu un bieži vien arī izpildīt mājasdarbus. Novērots, ka bērniem trūkst līdzšinējā tiešā kontakta ar skolotāju, kura skaidrojumi iepriekš palīdzējuši mācību procesā, kā arī trūkst asistenta atbalsta, kas tika nodrošināts skolā, bet nav pieejams attālinātā mācību procesā. Tāpat mentori regulāri izmanto skolēnu “e-klases” vietni, lai sekotu līdzi mācību procesam. Novērots, ka pārsvarā e-klasē pieejamas formālas norādes par mājasdarbu pildīšanu, taču bieži iztrūkst komunikācija saistībā ar bērnu mācību procesu – piemēram, neskaidrību apzināšana vai papildus informācijas sniegšana izpratnes veicināšanai.
Šai skolēnu grupai nepieciešami padziļināti skaidrojumi saistībā ar mācību vielu, tādēļ novērtējam pedagogus, kuri izrāda iniciatīvu, sazinoties ar sociālo mentoru, noskaidro, kāda palīdzība nepieciešama saistībā ar mācību vielas apguvi, kā arī piemēro uzdevumus atbilstoši skolēnu sagatavotībai un spējām. Piemēram, vienā no skolām Rīgā mācās 2 bērni (1. un 3. klase), kas jau ieguvuši statusu un Latvijā dzīvo apmēram gadu. Mācības atsevišķos priekšmetos notiek, izmantojot saziņas rīku “Skype”, kas atvieglo komunikāciju starp bērniem un skolotāju. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši – regulāri interesējas par mācību procesu, individuāli konsultē bērnu māti, lai veicinātu viņas spēju palīdzēt bērniem. Šādas prakses īstenošana būtu atbalstāma arī citās mācību iestādēs, kurās mācās bēgļu un patvēruma meklētāju bērni. Turklāt liels atbalsts minētajai ģimenei, kur abus bērnus māte audzina viena, bija Britu Padomes pārstāvniecības Latvijā sarūpētais portatīvais dators mājasdarbu pildīšanai. Pirms tam ģimenes rīcībā bija tikai viedtālrunis, kas apgrūtināja attālināto mācību procesu. Jāatzīmē, ka PMC ir pieejami seši datori, ko mācībām var izmantot patvēruma meklētāju bērni, taču ārpus PMC dzīvojošām, statusu saņēmušām personām nereti datori nav pieejami.
Ārkārtas situācijas izsludināšana kļuvusi par lielu izaicinājumu tiem bērniem, kuri mācības uzsākuši laikā, kad izglītības iestādes strādā attālināti. Tādi ir 4 skolēni, viens no tiem mācās sākumskolas sagatavošanas grupiņā. Šiem skolēniem iztrūkst iepriekšējā mācību pieredze – kontakts ar skolotājiem vai jaunajiem klases biedriem, nav zināšanu un izpratnes par e-klases portāla lietošanu, kā arī nepietiekošas latviešu valodas prasmes. Šī situācija ir izaicinājums arī sociālajiem mentoriem, jo šādā gadījumā vienlaikus jāskaidro mācīšanās procesu un jāmotivē aktīvi iesaistīties gan bērnus, gan viņu vecākus. Kā pozitīvu piemēru var minēt sadarbību ar Ropažu novada vidusskolas vadību, kas bijusi ļoti pretimnākoša vienam no bērniem, kas uzsāka attālinātās mācības sākumskolas sagatavošanas grupiņā. Skolas vadība interesējās, kas bērnam nepieciešams, lai varētu uzsākt mācības, kā rezultātā bērns tika nodrošināts ar mācībām nepieciešamām lietām, kas tika atvestas uz PMC.
Esam konstatējuši, ka vieglāk mācīties attālināti ir bērniem, kuriem ir krievu valodas zināšanas, tas atvieglo savstarpējo komunikāciju ar skolotājiem un sociālajiem mentoriem ar bērniem. Taču mentori strādā arī ar ģimenēm, kurā nav neviena starpvaloda – nedz krievu, nedz angļu. Mentori noskaidro uzdevumus no skolotājiem, tad ar tulka palīdzību tos pārtulko vecākiem un bērniem, tādā veidā sekmējot mācīšanās procesu un vielas uztveri. Nereti bērni un vecāki papildus izmanto interneta rīku “Google translate”, kas rada pārpratumus, jo bieži tulkojums nav kvalitatīvs.
Īpaši grūti apgūt mācību vielu ir vecāko klašu skolēniem. Piemēram, turku ģimenes 9. klases skolniece ir ļoti motivēta mācīties, visus uzdotos uzdevumus patstāvīgi cenšas tulkot ar interneta rīka “Google translate” palīdzību, tulkojumu izprast un izpildīt uzdevumus. Taču tas ir liels izaicinājums, jo 9. klases priekšmetu tēmas ir sarežģītas un intensīvas. Lai arī savstarpējā komunikācija starp skolu, ģimeni un mentoru tiek nodrošināta regulāri, praktisku uzdevumu veikšana, piemēram mājturības vai vizuālās mākslas priekšmetos, tiek veikta sekmīgi, taču eksakto zinātņu priekšmetu skaidrošana mēdz būt apgrūtināta un līdz ar to tas negatīvi ietekmē sekmes.
Papildus atbalstam skolēniem LSK speciālisti turpina sniegt psihoemocionālu, informatīvu un praktisku palīdzību klientiem, tādejādi mazinot personu trauksmi un palīdzot rast risinājumus sociālās funkcionēšanas paaugstināšanai, proti, palīdz izprast esošo situāciju un atbilstoši reaģēt gan savas atšķirīgās kultūrvēsturiskās izcelsmes, gan izglītības līmeņa, gan valodas barjeras dēļ.
Tāpat LSK turpina regulāri informēt klientus par noteikto kārtību vai izmaiņām valstī saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību, tostarp Islama reliģijas ticīgo klientu vidū ir izplatījusi Pasaules Veselības organizācijas sagatavotos materiālus – pagaidu vadlīnijas saistībā ar drošu praksi Ramadāna laikā (23. aprīlis – 23. maijs) krievu, angļu, arābu un ķīniešu valodās.
LSK aprīlī turpināja sadarboties gan ar valsts, gan nevalstiskajām organizācijām (Latviešu valodas aģentūra, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” u.c.).
Aprīļa mēnesī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķīra alternatīvo statusu vienam Krievijas pilsonim, savukārt atteica statusu 4 klientiem no Azerbaidžānas un Ķīnas.
Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.