12.-14. oktobrī norisinājās Sarkanā Krusta kustības samits “Planēta: sarkana. Daudzu kopīgais spēks” (“Planet: red. The power of many”), kura mērķis bija iezīmēt klimata krīzes pieaugošo ietekmi un apspriest, cik svarīgi ir palielināt katastrofu riska samazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un videi draudzīgu atjaunošanos pēc COVID-19 pandēmijas.
Tajā piedalījās Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas pārstāvji, Starptautiskās Sarkanā Krusta Komitejas pārstāvji, nacionālo biedrību, tostarp biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts”, darbinieki, brīvprātīgie un biedri, kā arī citu organizāciju kā, piemēram, Apvienoto Nāciju organizācijas, pārstāvji un privātpersonas, piemēram, pasaulē atzinību guvusī zviedru skolniece Grēta Tūnberga.
Cilvēces izdzīvošana ir atkarīga no darbībām, kuras mēs veicam šodien, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tās ietekmei. Vēl nav par vēlu rīkoties, un pasaules līderiem, kas šoruden pulcēsies samitā COP26, ir jābūt gataviem pieņemt izaicinājumu rīkoties.
Sarkanā Krusta kustības samita laikā definēti 5 priekšlikumi pasaules līderiem klimata pārmaiņu seku likvidēšanai:
-
Nodrošināt koncentrēšanos uz visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Mums ir jāpiešķir prioritāte visvairāk nepieciešamajām vajadzībām mazāk aizsargātām personām, tostarp atstumtām grupām, krīzes situācijās nonākušiem cilvēkiem un tiem, kas ir pārvietotas personas (bēgļi un patvēruma meklētāji). Mums ir jāsaprot viņu riskus, ievainojamību un resursus, lai nodrošinātu lielākas krīzes pārvarēšanas spējas un jānodrošina, tāpat jānodrošina viņu informētību par pasaules, valsts un vietējā mēroga lēmumiem un plāniem. Iekļaujoša lēmumu pieņemšana visos līmeņos ir būtiska.
-
Palielināt finansējumu adaptācijai visneaizsargātākajām valstīm un kopienām. Nepieciešamiem būtiskiem klimata pārmaiņu mazināšanas centieniem ir jāpievieno spēcīgs atbalsts pielāgošanai klimatam, kas joprojām ir nepietiekami finansēts un nav prioritārs.
-
Ieguldīt sagatavotībā, veicināt preventīvāku un agrāku rīcību. Mēs jau saskaramies ar cilvēku un resursu zaudējumiem nestabilo klimata apstākļu dēļ. Un tomēr, arī ar ātru reaģēšanu notikuma brīdī šāda mēroga krīzē nepietiks. Mums jāiegulda resursus sagatavotības veicināšanā dažādās nozarēs un riska analīzē, lai labāk paredzētu agrīnu rīcību iespējamo klimatu katastrofu brīžos.
- Globālās saistības pārvērst vietējā rīcībā. Globālie un nacionālie klimata rīcības plāni bieži vien pilnībā nedod iespēju riskam pakļautajiem cilvēkiem efektīvi rīkoties vietējā mērogā. Ir būtiski atbalstīt vietējās iestādes un organizācijas, piemēram, Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālās biedrības, ieguldot institucionālajās spējās un piekļūstot pielāgošanās finansējumam un lēmumu pieņemšanas procesiem.
- Aizsargāt vidi, tostarp ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības (SHT). Vides degradācija pastiprina ievainojamību. SHT aizsargā dabisko vidi un ierobežo vides degradāciju. Cieņa pret SHT novērš savstarpēji saistītu civilo kaitējumu, kas saistīts ar vides zaudējumiem bruņotu konfliktu laikā.
Klimata krīze ir šeit, šodien; nākotnē tā diemžēl tikai pasliktināsies. Pasaulei ir jāsper soļus jau tagad, lai mazinātu tās smagumu un ietekmi uz pasaules visneaizsargātākajiem cilvēkiem.