2021. gada 27. novembrī videokonferenču platformā “Zoom” norisinājies otrais sarunu vakars “Kā es varu palīdzēt?” biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) projekta “Viena (pa)saule visiem” ietvaros. Tāpat kā pirmajā pasākumā arī šoreiz uz sarunu aicināti vairāku organizāciju pārstāvji, kuri ikdienā nodrošina palīdzību patvēruma meklētājiem un tostarp strādā ar integrācijas jautājumiem. Sarunu vakara laikā pārstāvji dalījās ar savu pieredzi un virzieniem, kuros darbojas, atbildēja interesentu jautājumiem un minēja, kā sabiedrība var nākt talkā, lai palīdzētu šīm organizācijām.
Ar sociālo mentoru programmu iepazīstināja Daniels Pavlovičs no biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts”, kurš arī pats veic sociālā mentora pienākumus, palīdzot patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu kārtot ikdienas praktiskus jautājumus, piemēram, vizīti pie ārsta. Ikdienā patvēruma meklētāji Latvijā uzturas izmitināšanas centrā “Mucenieki”, un, kā norādīja D. Pavlovičs, sociālie mentori tiem nodrošina cita veida vajadzības gluži kā t.s. Maslova piramīdā. Tā pierāda, ka cilvēkam ir nepieciešamas ne vien fizioloģiskās, bet arī sociālās un citas vajadzības.
Biedrības “Patvērums “Drošā Māja”” valdes priekšsēdētāja un projektu vadītāja Gunta Vīksne raksturoja vairākus organizācijas sniegtos pakalpojumus cilvēkiem, kuri ar dažādiem statusiem (bēgļa, alternatīvais) legāli uzturas Latvijā. Biedrība piedāvā konsultācijas, tulku un psihologa pakalpojumus, latviešu valodas apmācības, integrācijas pasākumus. G. Vīksne pieminēja arī projektu “Migrant Talent Garden”, kas biedrībā tiek īstenots kopā ar partneriem no vēl sešām valstīm ar mērķi palīdzēt migrantiem uzsākt uzņēmējdarbību un sniegt tiem nepieciešamās zināšanas. Tāpat interesentiem tika sniegti kontakti, lai varētu iesaistīties brīvprātīgajā darbā biedrībā.
Kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Evija Strupiša stāstīja, kā kustība no domubiedru grupas sociālajā medijā “Facebook” izaugusi par biedrību, kas patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu sniedz praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību, balstoties pēc konkrētām tā brīža vajadzībām. No saziedotiem līdzekļiem biedrība sedz neatliekamus izdevumus, piemēram, medicīnas izdevumus, dokumentu noformēšanu, pārtikas produktu iegādi, komunālos maksājumus, tāpat tiek izīrēti dzīvokļi, kas bez īres maksas un atlīdzības tiek nodoti grūtībās nonākušajām bēgļu ģimenēm.
Kustības pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Eiropa kopumā piedzīvojusi migrantu krīzi. Arī pašreizējos apstākļos, kad vērojama migrantu krīze uz Baltkrievijas un Polijas robežas, biedrība sniedz savu atbalstu, lai situāciju risinātu ar praktisku palīdzību. Kā skaidroja E. Strupiša, tad, ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās tendences, migrantu krīzes būs vērojamas arī nākotnē, tāpēc biedrība saredz savu nozīmi akūtās situācijās, taču vienlaikus palīdzot bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem integrēties ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā. Biedrību iespējams atbalstīt gan ar ziedojumu, gan iesaistoties brīvprātīgajā darbā. Brīvprātīgie darba veikšanas nolūkos iziet speciālu apmācību, un būtiska ir brīvprātīgo vēlme palīdzēt ilgtermiņā, taču novērtēta tiek jebkura iesaiste.
Pasākuma noslēgumā Elizabete Madarāja, biedrības “Radošā apvienība jauniešiem “TREPES”” brīvprātīgā un Eiropas Solidaritātes Korpusa Solidaritātes projekta “Oriented On Orientalism” īstenotāja, stāstīja par dažādām šī projekta ietvaros paveiktām iniciatīvām – “Valodu kafejnīca”, “Svinam svētkus” un “Emocionālā un fiziskā veselība”-, kas piedāvātas gan iebraucējiem (piemēram, studējošie no ārvalstīm), gan vietējai sabiedrībai. “Valodu kafejnīcā” sniegtas latviešu valodas nodarbības, kā arī individuālās konsultācijas cittautiešiem, savukārt “Svinam svētkus” iniciatīva radījusi iespēju dažādas Austrumu tradīcijas piedzīvot kopā vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem. Projektā īstenotas arī atbalsta (mentoru) grupas iebraucējiem iniciatīvas “Emocionālā un fiziskā veselība” ietvaros. Visas iniciatīvas notikušas gan klātienē, gan platformā “Zoom”. E. Madarāja minēja, ka projektam ir ilgtspēja arī pēc tā oficiālā noslēguma, jo bijis liels pieprasījums pēc latviešu valodas nodarbībām un mentoru pakalpojumiem. Tāpat viņa informēja arī par nākamajām biedrības aktivitātēm un aicināja interesentus pievienoties.
Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.