Foto: ANO Bēgļu aģentūra
ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvniecība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs kopā ar sadarbības partneriem, to skaitā biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts”, veikusi aptauju, kurā apkopoti vairāk nekā 20 izcelsmes valstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju viedokļi par piedzīvoto integrācijas pieredzi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Aptauja sniedz tiešu ieskatu viņu dzīvē un pieredzē pēc ierašanās jaunā valstī, cenšoties tur iedzīvoties un kļūt par vietējo kopienu iedzīvotājiem. Neskatoties uz ievērojamo progresu, kas panākts visās trijās valstīs, aptauja atklāj, ka joprojām ir vairākas problēmas, kas jārisina integrācijas uzlabošanai, lai ieguvēji būtu gan bēgļi, gan viņus uzņemošās kopienas.
“Pirmie iespaidi pēc ierašanās bija ļoti pozitīvi. Pirmkārt, šeit bija droši, mūs vairs neviens nevajāja.. Mums kļuva skaidrs, ka jāpielāgojas, jāiemācās valoda … Tad mēs sākām piedalīties bēgļu programmā … un mūsu kontaktpersonu loks kļuva plašāks”, aptaujas intervijā saka tadžiku bēglis.
UNHCR pārstāvis Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Henriks M. Nordentofts (Henrik M. Nordentoft) saka:
“Jaunās patvēruma valstis, Igaunija, Latvija un Lietuva, ir daudz paveikušas, veidojot integrācijas praksi, kas nāk par labu gan bēgļiem, gan uzņemošajām kopienām. Šim progresam vajadzētu būt iedvesmas un motivācijas avotam, lai rastos turpmākas iniciatīvas tādas sabiedrības veidošanai, kas labvēlīgi izturas pret bēgļiem un iedzīvotājiem kopumā.”
Atsaucoties uz ANO Bēgļu aģentūru, “neskatoties uz vispārējo pozitīvo attieksmi un centieniem panākt reālu integrāciju, aptauja arī atklāj, ka sistēmiskas integrācijas problēmas joprojām eksistē un kavē integrācijas progresu. Bēgļi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vairāk dalījās negatīvajā nekā pozitīvajā pieredzē tādos jautājumos kā nodarbinātība, mājokļi, viesmīlīga vide un konkrēti integrācijas pakalpojumi.”
Detalizētāka informācija pieejama ANO Bēgļu aģentūras mājaslapā ŠEIT.
Ar aptaujas pārskatu aicinām iepazīties ŠEIT (angļu valodā).