(NOSLĒDZIES)Projekts “Pabūsim kopā”

Projekts noslēdzies 2020. gada 15. novembrī.

Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” projektu “Pabūsim kopā” (Nr. DIKS-20-472-lī) finansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 15. novembris

Mērķi:

1. Projekta virsmērķis ir veicināt bēgļu, patvēruma meklētāju un Trešo valstu valstspiederīgo, vecumā no 20-50 gadiem, dzīves kvalitātes paaugstināšanos un integrāciju sabiedrībā, sekmējot saliedētas sabiedrības veidošanos Rīgā.
2. Projekta tiešais mērķis ir veicināt bēgļu, patvēruma meklētāju un Trešo valstu valstspiederīgo aktīvu iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs, apmeklējot piedāvātās nodarbības, iedrošināt viņus un nodrošināt iespēju iepazīt veidus, kā lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku ar vietējiem iedzīvotājiem, sekmējot viņu integrāciju vietējā sabiedrībā.

Projekta laikā tiks organizēti 3 pasākumu bloki:

1. “Dzīvā bibliotēka” – pasākums, kur tiek uzaicināti bēgļi, patvēruma meklētāji un Trešo valstu valstspiederīgie, lai stāstītu savu dzīvesstāstu vietējiem iedzīvotājiem, tādā veidā veicinot iecietību, integrāciju un sarunu starp iebraucējiem un vietējiem iedzīvotājiem.
2. Sieviešu atbalsta grupa – aktivitāte, kas tiek veiksmīgi organizēta citās Eiropas valstīs un kuru vēlamies ieviest arī Latvijā. Grupas dalībnieces – dažāda vecuma sievietes ar bēgļu vai patvēruma meklētāju statusu, kā arī sievietes, Trešo valstu valstspiederīgās, vienu reizi mēnesī tiksies, lai diskutētu par tādām tēmām kā bērnu audzināšana, psiholoģija, izglītība, nodarbinātība, prasmju un zināšanu pilnveidošana. Grupu vadīs speciālists ar pieredzi atbalsta grupu organizēšanā.
3. Integrācijas pasākumi jauniešiem – reizi mēnesī tiks rīkots integrācijas pasākums, kurā piedalīsies Rīgas jaunieši un jaunieši, kam piešķirts bēgļu vai patvēruma meklētāju statuss vai ir trešo valstu valstspiederīgie. Pasākumu laikā tiks veicināta jauniešu sadarbošanās spēja, kopīgā identificēšana, saturīgi kopā pavadīts brīvais laiks. Aktivitātes katru mēnesi tiks organizētas, balstoties uz grupas interesēm, kā arī jaunieši tiks paši aktīvi iesaistīti šo aktivitāšu organizēšanā.

Projekta aktivitāšu rezultātā būs veicināta bēgļu, patvēruma meklētāju un Trešo valstu valstspiederīgo aktīva iesaistīšanās sabiedriskās aktivitātēs, apmeklējot piedāvātās nodarbības. Vietējiem iedzīvotājiem būs veicināta izpratne migrācijas jautājumos, paplašināts redzesloks, mazināti stereotipi un šķēršļi kopējai sadarbībai.

Projekta kopējais budžets: EUR 7348,39

Projekta kontaktpersona: Evija Eglīte, tālr.: +371 67336653, e-pasts: evija.eglite@redcross.lv. 

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

TIEŠSAISTĒ AIZVADĪTA NOSLĒDZOŠĀ “DZĪVĀ BIBLIOTĒKA” PROJEKTA “PABŪSIM KOPĀ” IETVAROS

Ziņa publicēta 27.11.2020.

Tuvojoties projekta “Pabūsim kopā” izskaņai, 12. novembrī organizēts trešais (pēdējais) “Dzīvās bibliotēkas” pasākums, aicinot tajā ar saviem personīgajiem dzīvesstāstiem dalīties cilvēkiem, kuri Latvijā nonākuši studiju, darba, savā valstī esošās konfliktsituācijas dēļ vai sakarā ar citiem iemesliem. Klausoties “dzīvu grāmatu” stāstos, pasākuma apmeklētāji aicināti veidot dialogu un tādā veidā mazināt iespējamos aizspriedumus pret sev nepazīstamo un svešo – cittautiešiem Latvijā.

Līdz šim bija aizvadīti divi “Dzīvās bibliotēkas” pasākumi, kuros kā “grāmatas” savus stāstus bija atklājuši septiņi dalībnieki no Vācijas, Itālijas, Vjetnamas, Dienvidāfrikas, Indijas un Sīrijas. “Grāmatu” pieredze un nonākšanas iemesli Latvijā bijuši ļoti atšķirīgi, proti, Latvija izvēlēta kā vieta mācībām augstskolā, pārcelšanās bijis kopīgs ģimenes lēmums sakarā ar vēlmi šeit iegūt labākas gan izglītības, gan darba iespējas, tāpat uz Latviju atvedis fakts, ka dzimtajā zemē piedzīvoti militāri konflikti vai arī ļoti personiski iemesli – iepazīšanās ar kādu konkrētu cilvēku no Latvijas jau iepriekš, kā rezultātā bijusi vēlme šeit atgriezties.

Ar tikpat atšķirīgiem stāstiem trešajā “Dzīvajā bibliotēkā” iepazīstināja četras “grāmatas”: Timo Vidmers (Timo Wiedmer) no Šveices, Jašans Malhotra (Jashan Malhotra) no Indijas, Nasrats Walizai (Nasratullah Walizai) no Afganistānas, kā arī Ruslans Kuļevičs (Руслан Кулевич) no Baltkrievijas. Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 dēļ “Dzīvā bibliotēka” tika organizēta tiešsaistē ar videokonferenču platformas “Zoom” starpniecību.

Timo Vidmers Latvijā ieradies 2020. gada martā Eiropas Brīvprātīgā darba ietvaros, un Latviju izvēlējies tieši tādēļ, ka par šo valsti iepriekš neko nav zinājis. Brīvprātīgo darbu veicis jau iepriekš savā dzimtenē, jo studējis ķīmiju, taču sapratis, ka tas nav īstais dzīves aicinājums. Pašlaik Timo ir brīvprātīgais jauniešu studijā “BaMbuss” un iesaistās dažādos projektos, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan mūziku, ir veidojis videomateriālus sociālo tīklu vietnēm un labprāt pats arī muzicē. Balstoties savā personīgajā pieredzē, Timo norādīja, ka vispirms iecerēto studiju virzienu ir vērts izmēģināt praksē un tikai pēc tam to doties apgūt augstskolā, jo pretējā gadījumā var sanākt vilšanās. Runājot par dzimto pusi, jaunietis stāstīja, ka Šveice ir maza un ļoti skaista zeme, taču tajā pašā laikā tā nav ļoti atvērta un tajā jāsaskaras ar daudzām birokrātiskām procedūrām. Stereotips, ka Timo ir bagāts ārzemnieks, radījis arī ne īpaši patīkamu pieredzi, viņam vēloties piedalīties improvizācijas jeb “jam” sesijā kādā izklaides vietā Latvijā. Atbildot uz jautājumu, kā ārzemniekiem un vietējiem veiksmīgāk satikties un veidot dialogu, Timo sacīja, ka tam vienkārši ir nepieciešams laiks, turklāt būtiskas ir valodas zināšanas. Timo ar latviešu valodas apguvi palīdzējuši organizācijas “BaMbuss” pārstāvji. Šobrīd jaunietis ieguvis stipendiju mūzikas studijām Dānijā, uz kurieni plāno doties nākamajā gadā, un vēl izsver, kur tieši un ar kādu virzienu plāno saistīt savu nākotni.

Jašans Malhotra pirms četriem gadiem ar visu ģimeni nonācis Latvijā, jo viņa tēvam šeit piedāvāts darbs, un šobrīd viņš mācās Rīgas 49. vidusskolā. Jašanam ir arī māsa, kura mācās citā skolā. Pēc jaunieša domām, Rīga nav pati skaistākā pilsēta Latvijā, tādas pilsētas kā Kuldīga un Ventspils esot pievilcīgākas. Tāpat Jašans izteicās, ka viņam patīkot vietējā virtuve, piemēram, viņam garšo kartupeļi un biezpiens, bet pasākuma laikā Jašans dalījās ar stāstu arī par savu iecienītāko indiešu ēdienu. Latvijā bijis jāpierod pie krasām temperatūras atšķirībām salīdzinājumā ar Indiju, tomēr šobrīd Jašans ir iejuties Latvijā, viņam ir arī draugi no citām valstīm, un viņš kā brīvprātīgais darbojas biedrībā “Radošā apvienība jauniešiem TREPES””.

Nasrats Walizai ieradies Latvijā 2017. gada novembrī, mērojot ceļu no no Afganistānas, tālāk cauri Uzbekistānai un tad uz Latviju. Dzimtenē nodarbojies ar uzņēmējdarbību, pārdevis apģērbu (indiešu, pakistāņu). Ilgstoši sarežģītās politiskās situācijas dēļ Nasrats pametis valsti kopā ar savu dēlu un pieteicies Latvijā kā patvēruma meklētājs. Tomēr viņa sieva un citi ģimenes locekļi joprojām atrodas Afganistānā, un Nasrats vēlētos, lai arī viņi nonāktu Latvijā. Vīrietim atrast darbu Latvijā bijis grūti, un pašlaik viņa ikdienas darbs nav saistīts ar viņam interesējošo profesionālo jomu. Latviešu valodas apguve bijis izaicinājums, tomēr Nasrats uzskata, ka valodas zināšanas ir svarīgas, lai iekļautos citā sabiedrībā, arī viņa dēls runā gan latviešu, gan krievu valodā un mācās skolā.

Ruslans Kuļevičs ir no Baltkrievijas pilsētas Grodņas un Latvijā nonācis nesen, 2020. gada augustā, pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, pēc kurām sākušies iedzīvotāju masveida protesti pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu un falsificētajiem vēlēšanu rezultātiem. Ruslans stāstīja, ka augustā pēc vēlēšanām Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā protestēt izgājuši 100 000 iedzīvotāju, uz ielām bijusi vērojama brutāla policijas uzvedība un cilvēku slepkavības, vairākas dienas valstī nav bijis interneta. Ruslans ticis aizturēts, lai gan vienkārši dokumentējis notikumus kā žurnālists, un apcietinājumā pavadījis trīs dienas. Tā kā Ruslans piedzīvojis arī fizisku izrēķināšanos, tad nonācis slimnīcā ar savainotiem apakšdelmiem, un arī “bibliotēkas” laikā vīrietis demonstrēja fotogrāfijas, parādot, kā vēl pavisam nesen izskatījies ar apsaitētām rokām. Vēlāk viņš slēpies laukos, bet visbeidzot nonācis Latvijā, kur iekārtoties palīdzējuši Latvijas žurnālisti. Tā kā Ruslans skaidri zina, ka vēlas atgriezties Baltkrievijā, jo ir šīs zemes patriots, tad nav pieteicies kā patvēruma meklētājs un Rīgā īrē dzīvokli, taču pašlaik atgriezties dzimtenē vēl nav iespējams. Propaganda turpinājusi darboties arī pēc Ruslana aizbraukšanas no Baltkrievijas – valstī izplatīta informācija, ka čehi, poļi un lietuvieši vēlas atņemt Baltkrievijai internetu, Ruslans dzirdējis nicinošus izteikumus par sevi un apmelojumus par miesas bojājumiem, proti, ka viņa apakšdelmu traumas gūtas, nokrītot no velosipēda, un ka viņš “kā žurka” aizbēdzis prom. Pašlaik Baltkrievijā ielās joprojām dežūrējot milicijas specvienības (OMON), likumi valstī īsti nedarbojas, un apcietinājumā atrodas arī advokāti. Ruslans turpina strādāt kā žurnālists, cenšas atbalstīt savus tautiešus, bet, tā kā ienākumi ir zemi, tad Latvijas žurnālisti palīdz ar dažādām sadzīviskām lietām un ēdienu. Rīgā Ruslans ir kopā ar savu sievu, kura Baltkrievijā strādājusi kā apģērbu dizainere, taču šeit viņai darba neesot. Noslēgumā Ruslans norādīja, ka labākais veids, kā palīdzēt baltkrieviem, esot solidaritātes izrādīšana, dalība protestos, viņš arī informēja par Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas vizīti Rīgā un izteica cerību, ka pēc Jaunā gada situācija valstī stabilizēsies.

Paldies “dzīvajām grāmatām” par dalīšanos ar saviem personīgajiem stāstiem! Paldies ikvienam “bibliotēkas” apmeklētājam, jautājumiem un interesi visa projekta laikā!

Noslēdzas projekts “Pabūsim kopā”

Ziņa publicēta 16.11.2020.

18.  oktobrī norisinājās pēdējās divas Jauniešu integrācijas pasākumu tikšanās, kas tika organizēta Rīgas jauniešiem kopā Latvijā dzīvojošiem jauniešiem ar bēgļu vai patvēruma meklētāja statusu, kā arī Trešo valstu valstspiederīgajiem projekta “Pabūsim kopā” (Līg.nr. DIKS-20-472-lī) ietvaros.

Projekta laikā kopā notika septiņi jauniešu integrācijas pasākumi:

1. Iepazīšanās, dažādas “ledus laušanas” un komandas veidošanas aktivitātes, ko vadīja LSK Rīgas centra nodaļas brīvprātīgie jaunieši;
2. Projekta aktivitāšu plānošana, diskusijas par interesēm un vēlmēm, kā vēlas kopā pavadīt šo laiku; kopīga pastaiga pa Muceniekiem;
3. Augusta beigās jaunieši devās pārgājienā Līgatnē, ko organizēja un vadīja piedzīvojumu treneris Roberts Līcis;
4. Ēst gatavošanas darbnīca, kad jaunieši brīvā dabā gatavoja sev vakariņas uz ugunskura, vienojoties kopīgā darbošanās un sarunās;
5. Iesākoties rudenim, jaunieši izvēlējās doties uz boulingu, kas izvērtās par ļoti jautru pasākumu;
6. Turpinot aktīvās atpūtas ceļu, jaunieši devās uz Drifta Halli, lai mērotos spēkiem, braucot ar kartingiem;
7. Pēdējais pasākums – kopīgas pusdienas Riga Plaza ēdināšanas zonā, lai katrs var izvēlēties pusdienas savai gaumei.

Jauniešu integrācijas pasākumos kopā piedalījās 41 persona (21 Rīgas jaunietis, 20 Latvijā dzīvojošie jaunieši ar bēgļu vai patvēruma meklētāja statusu, kā arī Trešo valstu valstspiederīgajie).

Projekta pēdējā nedēļā bija plānota noslēguma tikšanās projektā iesaistītajiem, lai vēl vienu reizi pabūtu kopā, taču, diemžēl, valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Lai noslēgtu šo procesu, ko izbaudīja visi pasākumu dalībnieki, esam sagatavojuši pateicības dāvaniņas par dalību projektā, ko pasniegsim personīgi katram dalībniekam.

Paldies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam par iespēju rīkot šādus pasākumus, kur jauniešiem ir iespēja satikties un pabūt kopā.

Paldies PMIC Mucenieki par sadarbību, īpaši projekta jauniešu integrācijas pasākumu koordinatorei Santai Krūmiņai.

Vairāk par projektu šeit

Aizritējuši divi “Dzīvo bibliotēku” vakari ar septiņiem stāstiem

Ziņa publicēta 16.11.2020

Projekta “Pabūsim kopā” ietvaros šā gada 30. septembrī un 4. novembrī notikuši stāstu vakari “Dzīvā bibliotēka”, kuros kā stāstu varoņi jeb “grāmatas” piedalījušies Latvijā dzīvojoši citu valstu pilsoņi. Pasākumu laikā šie cilvēki tika aicināti iepazīstināt pārējos, no kādas valsts tie nāk un ar ko nodarbojušies pirms ierašanās Latvijā, kāda iemesla dēļ tie nonākuši Latvijā, ko šeit dara un kā jūtas, proti, cik viegli vai grūti bijis iekļauties Latvijas sabiedrībā. Savukārt pasākuma apmeklētāji iejutās “grāmatu lasītāju” lomās un pēc dzirdētajiem stāstiem varēja uzdot sev interesējošus jautājumus. Tādējādi dzīva kontakta veidā iespējams daudz tuvāk iepazīt dažādo un atbrīvoties no nevēlamiem aizspriedumiem par šķietami atšķirīgo.

30. septembrī savus stāstus piedāvāja Andrē Ničmans (Andre Nitzschmann) no Vācijas, Alberto Di Džennaro (Alberto Di Gennaro) no Itālijas un Dats Phu Huynh (Đạt Phú Huỳnh) no Vjetnamas.

Andrē Ničmans Latvijā nonācis divas reizes, pirmo reizi – kā apmaiņas skolēns Ventspilī. Vēlāk Andrē atkārtoti atgriezies Latvijā, ko nu jau var saukt par savām mājām. Šobrīd pārstāv Digitālās Veselības biedrību “Digital Health Cluster Latvia” un ir Vidzemes Augstskolas (Valmiera) studiju programmas “Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas” vadītāja vietnieks. Andrē strādā ar digitālās transformācijas un līderības jautājumiem, iedvesmojot cilvēkus mainīt savus paradumus un ieraudzīt digitālos risinājumus kā iespēju citu pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes) uzlabošanai. Darbošanās Latvijas reģionā sasaucas ar “bibliotēkā” izskanējušo no viņa puses, ka nereti, runājot par Latviju, akcents patiesībā ir uz Rīgu, lai gan plašas iespējas sniedz arī citas Latvijas pilsētas. Andrē ikdienas komunikācijā ar vietējo sabiedrību nav izjutis kādas īpašas atšķirības mentalitātēs. 

Alberto Di Džennaro ir arhitekts, kuru uz Latviju atvedusi mīlestība, un iespēju iesaistīties dažādos projektos sniegusi arī iepazīšanās ar Kaņepes Kultūras centra dibinātāju Dāvi Kaņepi. Arī Alberto darbība primāri saistīta ar citu Latvijas pilsētu, nevis Rīgu, proti, Cēsīm. Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” (Jeune Creation Europeenne, JCE) 2019 – 2021, kuras izstāde līdz septembra beigām bija aplūkojama zinātnes un mākslas centrā “Brūzis”, Cēsīs, Alberto bija scenogrāfs un kurators. Alberto norāda, ka ir svarīgi sev nodefinēt, ko tu pats proti, jo tad arī citiem būs viegli saprast, kā ar tevi sadarboties.

Dats Phu Huynh ir skolēns Natālijas Draudziņas vidusskolā. Uz “Dzīvo bibliotēku” Dats bija ieradies kopā ar savu tēvu, un pasākumā stāstīja, ka uz Latviju 2018. gadā viņš pārcēlies ar visu ģimeni, un abi vecāki šeit strādā Āzijas virtuves kafejnīcā. Viens no pārcelšanās iemesliem bijusi Data vecāku vēlme sniegt saviem bērniem (Datam un viņa jaunākajai māsai) labākas izglītības un darba izredzes. Data ģimenes pirmā dzīvesvieta Latvijā bijusi Iecava, taču šobrīd viņi dzīvo Rīgā. “Bibliotēkas” laikā jaunietis paguva gan nodemonstrēt dažus kāršu trikus, gan pastāstīt, ka viens no izaicinājumiem Latvijā bijusi konta atvēršana bankā. Tāpat ir bijušas reizes, kad Dats saskāries ar nievājošiem izteikumiem un saukts par ķīnieti, taču viņš apzinās, ka tie ir vien atsevišķi gadījumi. Dats pamazām pilnveido savas latviešu valodas zināšanas un plāno pēc vidusskolas beigšanas iestāties universitātē un kļūt par IT speciālistu.

4. novembrī “grāmatu” lomās iejutās un ar saviem stāstiem dalījās Davide Čeradini (Davide Ceradini) no Itālijas, Natālija Geerdts (Natalie Geerdts) no Dienvidāfrikas, Kuši Malhotra (Khushi Malhotra) no Indijas un Navars Abu-Kura (Nowar Abou Qoura) no Sīrijas.

Davide Čeradini Latvijā nonācis sakarā ar iespēju piedalīties apmaiņas projektā un uzsākt mācības doktorantūrā Rīgas Tehniskajā universitātē. Vienlaikus Davide strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un ir brīvprātīgais Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Rīgas centra nodaļā. Ir daudz lietu, kuru jaunietim Latvijā pietrūkst, piemēram, Itālijas saule, taču Davide ir iejuties Latvijas vidē un latviešus salīdzina ar kokosriekstiem – cieti no ārpuses, bet “garšīgi”, kad tie atveras.

Natālija Geerdts Latviju izvēlējusies kā iepriekš mazzināmu valsti savām medicīnas studijām, un šobrīd studē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 3. kursā. Pasākuma laikā Natālija demonstrēja prezentāciju ar fotogrāfijām, kas stāsta par viņas dzimto Dienvidāfriku. Natālija izcēla gan ārkārtīgi skaisto Dienvidāfrikas dabu, gan aparteīda (rasu segregācija) problēmu, kas valstī pastāvējusi vairākus gadu desmitus un liegusi melnādainajiem un tā sauktajiem krāsainajiem cilvēkiem atrasties vietās, kur uzturējušies baltādainie. Natālija pieminēja arī ievērojamus cilvēkus, kas nākuši no Dienvidāfrikas, tostarp Nelsonu Mandelu – pirmo Dienvidāfrikas prezidentu, kas ievēlēts vienlīdzīgās demokrātiskās vēlēšanās. Pirms ierašanās Latvijā Natālija dzimtenē studējusi biomedicīnu un darbojusies HIV atbalsta programmā grūtniecēm, un arī Latvijā viņa piedalās Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Rīgas centra nodaļas iniciatīvās. Par latviešiem Natālija runā kā par jaukiem un sirsnīgiem cilvēkiem, un viņai patīkot vietējo tradīcijas – dziesmu dziedāšana un vainagu pīšana.

Gan Davide, gan Natālija izteica arī vērtējumu par Latvijas izglītības sistēmu, kas, no vienas puses, finansiāli ir pieejamāka nekā citviet pasaulē, bet, no otras puses, būtu nepieciešams pilnveidot augstskolu iekšējo organizāciju. Kā studējošajiem no ārvalstīm viņiem arī svarīgs jautājums ir iespējas tikties ar vietējiem, jo nereti katra studējošo kopiena paliek nošķirta.

Arī 15 gadus vecā Kuši Malhotra “bibliotēkas” apmeklētājiem piedāvāja vizuālu ieskatu savā pieredzē Latvijā. Šobrīd viņa ir Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolniece un kā brīvprātīgā darbojas gan biedrībā “Patvērums “Drošā Māja””, gan “Radošā apvienība jauniešiem TREPES”. Latvijā viņa kopā ar vecākiem un brāli ieradusies pirms četriem gadiem, jo tēvam šeit piedāvāta darba iespēja. Lai gan sākotnēji bijusi valodas barjera skolā, tomēr pakāpeniski latviešu valoda apgūta aizvien labāk, Kuši piedalījusies arī valodas kursos un šobrīd jau brīvi runā latviešu valodā. Biedrībā “TREPES” viņa jau realizējusi pati savu projektu. Pasākumā Kuši arī stāstīja par tradīcijām savā valstī, kur joprojām pastāv kastu sistēma, un meitenes uzvārds vienlaikus ir arī kastas apzīmējums.

Navars Abu-Kura ir ārsts, kurš Latvijā pirmo reizi ieradies 2002. gadā, jo savā dzimtajā pilsētā Damaskā, Sīrijā bija nejauši pamanījis reklāmu par iespējām studēt medicīnu Latvijas Universitātē. Navara mēģinājumi saņemt vīzu un uzsākt studijas citās Eiropas valstīs bija beigušies nesekmīgi 2001. gada 11. septembra terora aktu dēļ ASV, kas radīja šķēršļus musulmaņiem, tomēr Navars nonāca Latvijā, pabeidza šeit medicīnas studijas, pēc tam atgriezās Sīrijā, kur ilgu laiku arī praktizēja. Atkārtoti Latvijā viņš nonāca 2013. gadā, sākoties nemieriem valstī, kuros gāja bojā arī vairāki viņa ģimenes locekļi. Šobrīd Navars strādā ģimenes ārsta praksē, viņa dēls mācās skolā Rīgā, un ārsts uzskata, ka integrācija Latvijā būtu jāveicina, jo viņam ir nācies saskarties ar izteikumiem, ka viņš nekad nebūs viens no vietējiem. Jautājot par aizspriedumiem pret musulmaņiem sakarā ar nesenajiem terora aktiem, Navars atzina, ka viņam patiesi žēl, ja atsevišķu radikālu teroristu dēļ nosodošs viedoklis veidojas par visiem islamticīgajiem, lai gan terorismam patiesībā nav saistības ar reliģiju un to, ko pieļauj Korāns. Tajā pašā laikā Navars norādīja, ka vārda brīvībai ir robežas, un tā beidzas tur, kur sākas cita cilvēka privātums, tādējādi aizskart kādu reliģiju vai tās līderi ar karikatūrām nav cienīgi.

Citāti (grāmatu novērojumi):

• Ja ir runa par Latviju, ir runa par Rigu.
• Ja zini, tad cel roku, saki un dari.
• Nodefinē to, ko Tu māki, tad citiem būs viegli saprast, kā ar Tevi sadarboties.
• Latvieši ir kā kokosrieksti. No ārpuses cieti, bet no iekšpuses ļoti “garšīgi”.
• Kushi no Indijas – es sapratu, ka ja citi var realizēt projektu 15 gadu vecumā, kāpēc lai es nevarētu?
• Ja kāds izdara ko briesmīgu, neviens nepiemin viņa reliģiju, ja viņš nav musulmanis. Bet, ja šis cilvēks ir musulmanis, tas pēkšņi ir svarīgi.
• Tava brīvība (vārda brīvība) beidzas ar cita cilvēka privātumu.
• Latvieši ļoti novērtē, ja mēs runājam viņu valodā. Viņiem tas ļoti patīk.
• Latvijā ir tik daudz skaistu pilsētu! Žēl, ka daudzi cilvēki apstājas pie Rīgas.
• Galvenais, kas ir vajadzīgs, sākot dzīvot Latvijā – iemācīties valodu. Tas, kas šobrīd tiek piedāvāts, nav pietiekami.
• Ko latvieši var darīt, lai palīdzētu Baltkrievijai – doties protestos, ja kāds tiek organizēts, solidarizēties un, galvenais, runāt par to. Jo vairāk cilvēki par to uzzina, jo labāk.

Paldies visām “dzīvajām grāmatām” par dalīšanos ar saviem personīgajiem stāstiem, kas bija pilni gan domugraudu, gan humora!

Paldies par sadarbību pasākumu norisē izaugsmes kafejnīcai “SPIIKIIZI”!

Aicinām uz “Dzīvo bibliotēku” 30. septembrī Rīgā

Ziņa publicēta 24.09.2020.

Dzīvā bibliotēka.
Pasākums, kur vienā vakarā satiekas cilvēki, kuru saknes ir citās pasaules vietās, bet ceļš atvedis uz Latviju. Runāsim par dzīvi Latvijā, par latviešiem un par ceļiem. Vieta, kur satiksies “dzīvās grāmatas” ar “grāmatu lasītājiem”.

Pasākuma valoda – latviešu un angļu.

Lai nodrošinātu valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu, pasākumam nepieciešams reģistrēties ŠEIT!

COVID-19: dalībnieks nedrīkst pieteikties, ja viņš vai viņa ģimenes loceklis (no vienas mājsaimniecības) mazāk kā mēnesi pirms pasākuma ir bijis ārzemju braucienā uz valstīm, kurās ir augsta COVID-19 izplatība un kuras iekļautas šajā SPKC sarakstā:
https://www.spkc.gov.lv/lv/valstu-saslimstibas-raditaji-ar-covid-19-0 (tabulā ir norādīts, pēc kuru valstu apmeklējuma ir jāievēro 14 dienu pašizolācija!).

Pasākums tiek rīkots projekta “Pabūsim kopā” Nr. DIKS-20-472-lī ietvaros.
Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Plašāk par projektu aicinām lasīt šeit

Projekts “Pabūsim kopā”: aktīvi iesākušies jauniešu integrācijas pasākumi

Ziņa publicēta 03.09.2020.

30. augustā jaunieši no Trešajām valstīm kopā ar vietējiem jauniešiem un LSKJ brīvprātīgajiem devās aizraujošā 6 stundu garā pārgājienā pa Līgatnes mežiem. Pasākumu, kas organizēts LSK projekta “Pabūsim kopā” ietvaros, vadīja piedzīvojumu mednieks un pieredzes izglītības treneris Roberts Līcis. Visi 25 dalībnieki tika sadalīti komandās, katrai komandai tika doti uzdevumi, kas ietvēra orientēšanos mežā, izaicinošu šķēršļu pārvarēšanu un citas komandu saliedējošas aktivitātes.

Grupa pieveica daudzus kilometrus pa stāvajām meža takām, apmeklēja Cepurkalnu un pie Gaujas mielojās ar pusdienām, ko paši pagatavoja uz ugunskura. 

Jaunieši ir apņēmušies turpināt tikties un kopā darboties līdz pat novembra vidum.

___________

Augusta sākumā jaunieši ar bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu, kā arī Trešo valstu valstspiederīgie kopā ar jauniešiem no Rīgas pirmo reizi satikās Mucenieku Multifunkcionālajā dienas centrā, lai iepazītos un plānotu savas projekta aktivitātes, ko paši organizēs visa projekta garumā. Vietējie jaunieši bija sagatavojuši dažādas iepazīšanās un komandas saliedēšanās aktivitātes, kā arī tika uzklāts uzkodu galds, lai jaunieši neformālās sarunās plānotu savus nākamos pasākumus.

Projekts “Pabūsim kopā”: sieviešu atbalsta grupas 2. tikšanās

Ziņa publicēta 27.08.2020.

26. augustā notika projekta “Pabūsim kopā” sieviešu atbalsta grupa, kas tika organizēta Latvijas iedzīvotājām ar bēgļu vai patvēruma meklētāja statusu, kā arī Trešo valstu valstspiederīgajām. Nodarbībā sievietes tika aicinātas domāt un diskutēt par sava mazā biznesa uzsākšanu Latvijā. Tika runāts par katras dalībnieces iekšējo kapacitāti, kā arī par resursiem un prasībām, kas jāievēro, uzsākot savu biznesu Latvijā. Nodarbību vadīja dažādu jomu speciāliste un mācību vadītāja Inese Šubevica.

Nodarbības otrajā daļā uz sarunu tika aicināta jaunā uzņēmēja, kūku cepēja, kūku dizainere un konditorejas “Kapok?” dibinātāja Natrada Rienthong no Taizemes. Viņa dalījās savā pieredzē par to, kā tas ir sākt savu biznesu Latvijā, ko tas prasīja un kas ir tie soļi, kas jāveic. Saruna ar Natradu palīdzēja sieviešu atbalsta grupas dalībniecēm labāk izprast pirmajā daļā dzirdēto teorētisko informāciju, izprotot to biznesa uzsākšanas reālajā dzīvē kontekstā.

Sieviešu atbalsta grupā piedalījās 12 sievietes ar bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu, kā arī Trešo valstu valstspiederīgās.

Tikšanās tiks organizētas reizi mēnesī līdz pat projekta beigām. Nākamajās nodarbībās tiks apskatītas tādas tēmas kā bērnu audzināšana digitālajā laikmetā, sociālā aizsardzība un drošība, kulinārijas māksla, skaistumkopšana, rokdarbi un citas.

Paldies Rīgas jauniešu centram “Kaņieris” par mājīgo telpu nodrošināšanu projekta vajadzībām.

Norisinājusies jaunā projekta “Pabūsim kopā” pirmā sieviešu atbalsta grupas tikšanās

Ziņa publicēta 07.08.2020.

29. jūlijā notika projekta “Pabūsim kopā” pirmā sieviešu atbalsta grupas tikšanās Latvijas iedzīvotājām ar bēgļu vai patvēruma meklētāja statusu, kā arī Trešo valstu valstspiederīgajām.

Pirmajā tikšanās reizē sievietes iepazinās, runāja par saviem hobijiem un interesēm, kā arī diskutēja par sievietes lomu Latvijā un pasaulē. Nodarbību vadīja psiholoģe un personīgās izaugsmes trenere Nataļja Gudakovska. Sākotnēji tika plānots, ka sieviešu atbalsta grupā tiks uzņemtas 10 dalībnieces, taču pieprasījums bija lielāks, tāpēc pirmajā tikšanās reizē tika uzņemtas 17 sievietes. Pasākumā iesaistījās ar Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes brīvprātīgie, kas kopā ar sieviešu grupas dalībnieču bērniem spēlēja dažādas spēles, zīmēja un nodarbojās ar rokdarbiem.

Tikšanās tiks organizētas reizi mēnesī līdz pat projekta beigām, 2020. gada novembrim. Nākamajās reizēs tiks diskutēts par tādām tēmām kā bērnu audzināšana digitālajā laikmetā, sociālā aizsardzība un drošība, kulinārijas māksla, skaistumkopšana, rokdarbi un citas.

Paldies Rīgas jauniešu centram “Kaņieris” par mājīgajām telpām!

“Ļoti iedvesmojošs pasākums ar sievietēm ar bēgļu un patvēruma meklētāju pieredzi. Sarunas par sievietes identitāti un sociālajām lomām, stiprajām un vājajām pusēm, jaukā darbošanās kopā un nedaudz zīmēšanas ar krāsainajām smiltīm.” – Nataļja Gudakovska