Foto: Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta dibināšanas sapulce. PSMVM krājums.
Atzīmējot biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) struktūrvienības Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne (LSKJ) 100gadi, kopā ar medicīnas vēstures pētnieku Mārtiņu Vesperi visa gada garumā tiek sagatavoti raksti, kas sniedz ieskatu dažādu struktūrvienības darbības aspektu vēsturē. Aicinām iepazīties ar pirmo no vēstures rakstiem, kas vēsta par jaunatnes kustības rašanos pasaulē un Latvijā, kā arī stāsta par LSKJ darbības principiem no struktūrvienības rašanās brīža 1923. gadā līdz 1940. gadam.
Jaunatnes Sarkanā Krusta izveide pasaulē
Sarkanā Krusta darbībā iesaistīt jauniešus idejiskā iedvesma radās Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur Pirmā pasaules kara laikā pie ASV Sarkanā Krusta tika nodibināta Jaunatnes Savienība. Ar laiku šī savienība ASV kļuva par plašu un vispusīgu kustību, kas tika pārdēvēta par Jaunatnes Sarkano Krustu (turpmāk – JSK) (angļu val. Junior Red Cross). Tam sekoja JSK izveide Kanādā un Austrālijā, bet no 1920. gada arī Eiropā.
Jaunatnes Sarkanais Krusts Eiropā vispirms tika izveidots pie Sarkanā Krusta Anglijā, Vācijā, Itālijā, Zviedrijā, Čehoslovākijā, Polijā, Šveicē un citur, bet nedaudz vēlāk arī Austrijā un vēl vairākās valstīs. Jaunās kustības pamatdoma bija pulcināt jaunatni ap Sarkano Krustu un tā ideāliem. Kustības galvenie mērķi bija ieaudzināt jaunatnei izpalīdzēt līdzcilvēkiem, būt labiem un godīgiem, izkopt savu garu un ievērot ķermeņa higiēnu. Būtiskākais bija attīstīt jauniešos vispārcilvēciskus, humāniskus, higiēniskus un labdarības mērķus, lai viņi reālajā dzīvē censtos tos sasniegt.
1919. gadā tika izveidota Starptautiskā Sarkanā Krusta biedrību Līga (tagadējā Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālo biedrību Federācija). Līdz 1922. gada vidum līgā bija iestājušās 50 valstis, un aptuveni pusei no šīm organizācijām bija izveidotas arī JSK biedrības.
Foto: LJSK pārstāvji. PSMVM krājums.
Jaunatnes Sarkanā Krusta izveide Latvijā
1922. gada 4. maijā Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) priekšnieks Dr. med. Jānis Jankovskis Galvenās valdes sēdē sniedza ziņojumu par savu braucienu uz Starptautiskā Sarkanā Krusta Līgas konferenci Ženēvā, kur tika ierosināts jautājums par Jaunatnes Starptautiskā Sarkanā Krusta organizēšanu visās valstīs, audzinot jaunatnei mīlestību un pienākuma apziņu. Šajā konferencē tika pieņemta rezolūcija, ka JSK biedrības jādibina pēc šādiem principiem:
- jāieaudzina bērniem Sarkanā Krusta miera laika ideāli;
- jāpieradina rūpēties par savu veselību;
- jāmāca saprast pienākumus pret līdzcilvēkiem un valsti;
- jāattīsta savstarpējas palīdzības sajūta;
- jāiemāca šo izpalīdzēšanu ievest dzīvē pašu zemes jaunatnes starpā un citās tautās.
Nopietna apņemšanās izveidot JSK Latvijā radās 1922./23. gadu mijā, kad sākās darbs pie LJSK statūtu izstrādes, kurus bija plānots piemērot Latvijas apstākļiem. Statūtu izstrādāšana un rediģēšana turpinājās līdz 1923. gada vasarai. To izstrādē LSK pieaicināja arī pārstāvjus no Izglītības ministrijas, pedagoģiskām organizācijām un Latviešu Jaunatnes Savienības. Par galveniem paraugiem statūtu izstrādāšanā noderēja ASV, Itālijas, Čehoslovākijas un Balkānu valstu JSK statūti un instrukcijas. Galvenais Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta (LJSK) statūtu uzsvars atšķirībā no citu valstu JSK statūtiem bija veselības kopšanas pastiprināta popularizēšana, starpskolu korespondence (vēstuļu rakstīšana un apmaiņa) un daiļuma sajūtas un gaumes attīstība bērnos ar savas skolas apkārtnes izdaiļošanu.
Foto: LJSK pirmās palīdzības sniegšanas demonstrējumi. PSMVM krājums.
Statūtus LSK Galvenā valde apstiprināja 1923. gada 1. oktobrī, ierādīdama juridiskā ziņā JSK savas nodaļas stāvokli, turpretī 1923. gada 24. oktobrī notika pirmā LJSK oficiālā sanākšana, kurā piedalījās Izglītības ministrijas, skolotāju, jaunatnes, filantropisku un citas ieinteresēto organizāciju pārstāvji.
LJSK dibināts kā LSK satelītorganizācija (pastāvīga, autonoma organizācijas daļa), LSK veicot tikai uzraudzību.
LJSK ciešā sadarbībā ar Izglītības ministriju un skolotājiem savas darbības sākumposmā izvirzīja galveno vērību pievērst šādām darbības nozarēm:
- HIGIĒNA. Šai nozarē ietilpst higiēna vārda visplašākajā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot alkohola apkarošanai un izglītošanai par alkohola graujošo ietekmi gan uz fizisko veselību, gan sociālo dzīvi (ģimeni).
- VALSTISKAS APZIŅAS IEAUDZINĀŠANA BĒRNOS. Bērna attiecības un pienākumi pret ģimeni, skolu, līdzcilvēkiem un valsti.
- FILANTROPISKA DARBĪBA. Palīdzība un līdzcietība nelaimes, trūkuma un citos vajadzības gadījumos.
- DARBA MĪLESTĪBA. Visās darbības nozarēs.
- DRAUDZĪGU ATTIECĪBU NODIBINĀŠANA. Starp skolām un pulciņiem Latvijā un ārzemēs, apmainoties ar vēstulēm, darbiem, žurnāliem, herbārijiem u.c.
- BĒRNU PIERADINĀŠANA PIE SAIMNIECISKAS LĪDZEKĻU IZLIETOŠANAS. Ieinteresējot viņus visplašākajos apmēros līdzekļu vākšanā un to lietderīgā izlietošanā.
- CITI DARBĪBAS VEIDI. Šī nozare atstājama katras atsevišķas skolas un skolotāju ieskatiem, piemēram, darba aizsardzība utt.
Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbības sākuma 8 mēnešos bija izveidoti 58 pulciņi ar aptuveni 7000 biedru. Savas darbības laikā no 1923. līdz 1940. gadam tajā darbojās vairāk nekā 400 aktīvi pulciņi ar 15 000 biedru (LJSK pastāvēšanas laikā kopā bija reģistrēti 640 pulciņi). LJSK organizēja dažādas aktivitātes, piemēram, vasaras darbu (strādnieku bērni strādā pie saimniekiem, bērnu vecākiem par to tiek maksāts) un atpūtas kolonijas (nometnes), glābšanas stacijas (glābēju torņi peldvietās), darbnīcas (rokdarbi, tai skaitā šūšanas darbnīcas), pašdarbību un personīgās higiēnas jeb sanitāro apmācību. Organizācijai bija arī savs koris, mācību sagatavošanas punkti, kā arī savs žurnāls “Latvijas Jaunatne”, kas tika izdots no 1924. līdz 1940. gadam.
Foto: Karte ar Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņu izvietojumu Latvijas teritorijā. PSMVM krājums.
LJSK pārvaldes uzbūve sākumā bija divpakāpju: JSK Centrālā komiteja un Prezidijs. Centrālo komiteju sastādīja LSK, LJSK pulciņu un dažādu citu pastāvošo jaunatnes organizāciju pārstāvji 27 personu sastāvā. Tās uzdevums bija budžeta un darbības vadlīniju nospraušana. Pie LJSK Centrālās komitejas pastāvēja 10 komisijas: 1) Literārā, kas sevī apvienoja redakcijas un grāmatu apgādes; 2) Mācību sagatavošanas punktu; 3) Loteriju; 4) Vasaras koloniju; 5) Jaunatnes literatūras godalgošanas; 6) Izrīkojumu; 7) Filmu; 8) Jaunatnes Vasaras darba apgādes; 9) Ūdenssporta un 10) Tūrisma komisijas. Savukārt tekošo darbības jautājumu izlemšanu noteica Prezidijs 7 personu sastāvā.
Foto: LJSK prezidijs. PSMVM krājums.
Lēmumu izpildīšanu kārtoja LJSK Birojs darbveža vadībā. LJSK Centrālās komitejas, Prezidija un Biroja telpas atradās LSK namā Rīgā, Skolas ielā 1.
Foto: Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta galvenā atrašanās vieta Rīgā, Skolas ielā 1. PSMVM krājums.
LJSK telpas, to apkurināšanu un apgaismošanu, kā arī daļu iekārtu nodrošināja LSK. 1923. gadā LJSK birojā strādāja divi algoti darbinieki: darbvedis un kantoriste. Birojs bija atvērts no plkst. 9.00 līdz 15.00. LJSK noorganizēšanas vajadzībām un pirmā gada darbībai pabalstu sniedza Amerikas Jaunatnes Sarkanais Krusts, tāpat LJSK budžetu veidoja Kultūras fonda vienreizējais pabalsts 5000 latu.